Kas ir strītbols?

Strītbols radās 1947 gadā Ņujorkā, kad Holkombs Rukers (Holcombe Rucker) sāk veidot turnīrus bērniem. Viņa vārdā ir nosaukts arī leģendārais Rucker parka laukums, kur tiekas labākie no labākajiem strītbola spēlētājiem. Drīz vien šis laukums kļuva par vietu, kur pierādīt sevi un savas basketbolista spējas. Šajā laukumā, ka viesi bieži vien parādās ari NBA spēlētāji tādi kā Kobe Braeints, Barons Deiviss, Alens Aiversons un citi.

Strītbols no basketbola pēc noteikumiem praktiski neatšķiras, atšķirība ir tāda, ka strītbolā lielāka loma tiek pievērsta spēlei viens pret vienu (one on one). Strītbolu spēlēt var sākot no viens pret vienu beidzot ar pieciem spēlētājiem katrā komandā, tomēr pati populārākā ielu versija ir trīs pret trīs uz vienu grozu. Tāpat strītbolā bieži vien pirms metieniem tiek izpildīta nevis tikai viena vai pāris , bet vesela virkne ar vairākām māņkustībām.
Strītbols sevī ietver arī dažādas specifiskas kustības, iespaidīgu bumbas pārvaldīšanas tehniku, bumbas triecienus grozā no augšas.

Ļoti populāras strītbolā ir kustības, kuras vairāk varētu uzskatīt par trikiem Šo kustību būtība ir apspēlēt pretinieku, bet nevis izdarīt to vienkārši, bet radot viņā apjukumu, kā, piemēram, bumbas izdriblēšana starp aizsarga kājām, bumbas aizlikšana aiz pretinieka galvas , un vēl ļoti daudzas, kuras parāda uzbrucēja prasmju pārākumu pār aizsargu. Šīs kustības bieži vien ir uz robežas ar noteikumiem, vai pat pārkāpj tos, tomēr strītbolā, bieži vien šos it kā tehniskos pārkāpumus nefiksē, ļaujot baudīt spēli.

Strītbolā bieži vien tiesneša pienākumi ir jāuzņemas pašiem spēlētājiem. Tad parasti strādā likums, ka uzbrucējs pats saka ja pret viņu ir pārkāpti noteikumi (call your own foul). Uzbrucējs pasaka „sods” un spēle tiek pārtraukta. Aizsarga pienākums ir piekrist uzbrucēja viedoklim un atdot bumbu komandai pret kuru pārkāpti noteikumi. Katrā laukumā noteikumi bieži vien ir atšķirīgi, un noteikumu etiķete, kad sods tiek uzskatīs par sodu pie kura bumba tiešām ir jāatdod arī mainās. Protams, tas ir atkarīgs no spēlētāju spējām, pretinieku nopietnības utt. Jo nopietnāka spēle, jo vairāk iespējams strīdu, tomēr uzbrucējam vienmēr taisnība.

Ļoti populāra visā pasaulē ir tā saucamā pick up game, kad spēlētāji dodas uz laukumu un veido komandas, kas mainās noteiktā secībā, uzvarētāji paliek un viņiem pretī stājas jauna komanda, kas cenšas viņus pārspēt. Spēli var spēlēt lidz 7, 11, 15, 21, punktam. Tas vairāk atkarīgs no komandu skaita kas piedalās. Tāpat parasti spēlē pēc likuma kad jāuzvar ir ar divu punktu pārsvaru (win by two) līdzīgi kā tenisā.

Unikāla lieta, kas ir strītbolā ir „MC” kas atrodas uz laukuma un bieži vien ir ļoti tuvu spēlētājiem, tomēr rada iespaidu, ka neatrodas uz laukuma. Viņa uzdevums komentēt spēli un padarīt to spraigāk, uzkurināt gan spēlētājus, gan publiku, tomēr kopumā tas vairāk ir domāts faniem, lai spēles laikā rastos sajūta, ka viņi ir tuvāk visiem notikumiem laukumā.

Strītbola leģendārākie spēlētāji :

Earl “The Goat” Manigault
Rafer Alston aka Skip 2 My Lou
Bobbito García
Phillip Champion aka Hot Sauce/Sizzle

un vēl citi…