GE Money strītbola tiesnešu pulkā ne tik bieži gadās redzēt šā amata leģendas, piemēram, liepājnieku Marisu Bernātu, kurš braši stājās pretim izaicinājumam ieviest kārtību smilšu laukumos.
„Strītbola spēļu tiesāšana noteikti nav tas vieglākais darbs,” spriež Mariss Bernāts. „Turklāt pludmales posmā papildu sarežģījumus radīja fakts, ka trīspunktnieku un soda metienu līniju nācās noteikt uz aci. Šis vairs nav piemērots pasākums sestdienas atpūtai draugu pulkā, jo pārāk daudz komandu vēlas uzvarēt ar visiem iespējamajiem paņēmieniem.”
Strītbola tiesniešiem ir pat daudz grūtāk nekā klasiskā basketbola soģiem, jo sacensību noteikumi it kā pieļauj lielāku brīvību, vairāk fiziskās cīņas.
„Protams, gandrīz katra svilpe izraisīja kādas puses neapmierinātību,” uzsver Bernāts. „Vieni man pārmeta pārāk sīkumainu noteikumu ievērošanu, citi atkal aicināja ierobežot spēka spēli. Ar večiem pat vieglāk bija tikt galā, jo varēja pateikt kādu bargāku vārdu, iejaukties notiekošajā, bija iespēja izskaidrot situāciju, tomēr vienā no mačiem sāncenši mēģināja izvicināt dūres. Grūtāk bija bērnu grupās, kur notiekošajā mēģināja aktīvi piedalīties arī vecāki, dažbrīd pat aicinot savas atvases uz tīšu vardarbību.”
Pēc tik smagas darba diena Liepājas pludmalē Bernāts ar nostalģiju atcerējās laikus, kad šajā pilsētā tika organizēti pirmie basketbola turnīri smiltīs un ūdenī.
„Lai arī noteikumi nebija stingri pasludināti, jo spēlēšana risinājās netipiskos apstākļos, kur ne vienmēr var izsekot līdz dribla nosacījumu ievērošanai, tomēr nekādas domstarpības neradās,” piebilst Bernāts. „Cilvēki apzinājās, ka nākamajā dienā sāncensi nāksies satikt uz ielas, tādēļ nevar nodarīt kaut ko ļaunu. Valsts mēroga turnīrā čomu būšana nepastāv, jo visi alkst pēc pirmās vietas.
Avots – http://www.sporto.lv/node/618
