GE Money strītbola tiesnešu pulkā ne tik bieži gadās redzēt šā amata leģendas, piemēram, liepājnieku Marisu Bernātu, kurš braši stājās pretim izaicinājumam ieviest kārtību smilšu laukumos.
„Strītbola spēļu tiesāšana noteikti nav tas vieglākais darbs,” spriež Mariss Bernāts. „Turklāt pludmales posmā papildu sarežģījumus radīja fakts, ka trīspunktnieku un soda metienu līniju nācās noteikt uz aci. Šis vairs nav piemērots pasākums sestdienas atpūtai draugu pulkā, jo pārāk daudz komandu vēlas uzvarēt ar visiem iespējamajiem paņēmieniem.”
Strītbola tiesniešiem ir pat daudz grūtāk nekā klasiskā basketbola soģiem, jo sacensību noteikumi it kā pieļauj lielāku brīvību, vairāk fiziskās cīņas.
„Protams, gandrīz katra svilpe izraisīja kādas puses neapmierinātību,” uzsver Bernāts. „Vieni man pārmeta pārāk sīkumainu noteikumu ievērošanu, citi atkal aicināja ierobežot spēka spēli. Ar večiem pat vieglāk bija tikt galā, jo varēja pateikt kādu bargāku vārdu, iejaukties notiekošajā, bija iespēja izskaidrot situāciju, tomēr vienā no mačiem sāncenši mēģināja izvicināt dūres. Grūtāk bija bērnu grupās, kur notiekošajā mēģināja aktīvi piedalīties arī vecāki, dažbrīd pat aicinot savas atvases uz tīšu vardarbību.”
Pēc tik smagas darba diena Liepājas pludmalē Bernāts ar nostalģiju atcerējās laikus, kad šajā pilsētā tika organizēti pirmie basketbola turnīri smiltīs un ūdenī.
„Lai arī noteikumi nebija stingri pasludināti, jo spēlēšana risinājās netipiskos apstākļos, kur ne vienmēr var izsekot līdz dribla nosacījumu ievērošanai, tomēr nekādas domstarpības neradās,” piebilst Bernāts. „Cilvēki apzinājās, ka nākamajā dienā sāncensi nāksies satikt uz ielas, tādēļ nevar nodarīt kaut ko ļaunu. Valsts mēroga turnīrā čomu būšana nepastāv, jo visi alkst pēc pirmās vietas.
Avots – http://www.sporto.lv/node/618
Pietrūkst…
Jūlijs 22, 2008
Gandrīz nedēļa bez strītbola un metiena pa grozu , gandrīz nedēļa bez bumbas piesitiena pret asfaltu, un pats galvenais ka man nemaz nebija šī sajūta kad kaut kas pietrūkst. tomēr tikko līdzi es paņēmu bumbu rokās un piedriblēju, mani pārņēma šī burvīgā sajūta, sajūta kad vairs nevajag neko citu.
Silts saulains vasaras vakars , grozs bumba, un cilvēki, kas spelē, vairāk neko arī nevajag. Varbūt kad man bija ari vajadzīga ši nelielā pauze , lai es spētu saprast, cik man tuvs tomēr ir šis izklaides veids. Es pat varētu nemest pa grozu, iedodiet man bumbu ubn es driblēšu to kur vien būs segums, kas ļaus tai atsisties un atlēkt man atpakaļ rokās, tikai dodiet man bumbu…
Pilnīgi noteikti visi rīt spēlēt strītbolu, kur nu kuram ērtāk…
Strītbola frīstails
Jūlijs 15, 2008
Kas ir strītbola frīstails? Pat māte Google ar savu Wikipediju ir ļoti skopa šajā aprakstā. Ir visvisādi veida frīstaili , sākot no mūzikas , futbola , repa, moto frīstaila, beidzot ar fūtbaga, snovborda un pat restlinga frīstailu. Bet strītbola variantam tur skaidrojuma nav. Lieta tādā, ka man pašam ir diezgan bieži uzdots šīs jautājums un vienā vārdā konkrētu definīciju ir dot ļoti grūti.
Ja skatās vārda frīstails nozīmē, tad tā nozīme ir brīvais stils un kādu vārdu mēs tur liekam priekšā, futbols, snovbords , vai strītbols vairs jau nav liela starpība. Galvenā nozīme šajā divu vārdu savienojumā ir tieši šim vārdam, kas sevī pauž brīvību, domas lidojumu un fantāziju.
Un tieši to pašu var attiecināt uz strītbolu frīstailu, kurā nav nekādu noteikumu un ierobežojumu, lai ko tu darītu nekas netiks uzskatīts par noteikumu pārkāpumu, jo gluži vienkārši noteikumi neeksistē. Dari ko vēlies un parādi savas prasmes. Pirmie kas sāka popularizēt strītbola frīstailu bija nike ar savām reklāmām un mājas slapu nikefreestyle.com, kura gan pašlaik vairs nepilda tās sāktnēji paradzētās funkcijas Lai nu, kā šī lieta kļuva ļoti populāra ne vien ASV, bet visā pasaulē un ievilka savos tiklos aizvien jaunus spēlētājus.
Sākumā frīstails neko ļoti ārkārtēju nepiedāvāja, tomēr tam attīstoties frīstaileri sāka rādīt aizvien neticamākus trikus. Sacensība savā starpā lika domāt aizvien jaunus un daudzveidīgākas kustības un elementus, jo atkārtot to ko kāds cits jau ir darījis nav tik iespaidīgi kā nodemonstrēt kādu jaunu vēl neredzētu triku. Tieši lielā mēra skatāmība padarīja šo savu prasmju demonstrēšanu par šova elementu.
Par to cik populārs ir šis elements varat pārliecināties portāla You tube ierakstot divus atslēgvārdus streetball freestyle un pārliecināties cik daudz un dažādi video jums parādīsies.
Šo video portālu varētu ari nosaukt par vienu no galvenajiem, kurā tiek ievietoti frīstaila video no visas pasaules, tādejādi parādot citiem frīstaila meistariem ko katrs jaunu ir iemācījies,
Iedvesmai viena no pirmajām nike freestyle reklāmām, kas popularizēja šo frīstaila veidu.
Strītbols un ģērbšanās stils…
Jūlijs 14, 2008
Ja runa iet par ģērbšanās stilu kādu lielākoties piekopj strītbola spelētāji, tad to noteikti varētu salidzināt ar kadu afroamerikāņu ģerbšanas kultūu. Jo tieši viņi bija tie kas sāka spelēt basketbolu un strītbolu , un tieši tāpēc arī strītbols un basketbols nav iedomājams bez HIP HOP mūzikas, bet par to citreiz. Ja kādreiz basketbolu spelēja isajos šortos un pieguļošās formās, tad par šo ēru jūs varat pilnīgi aizmirst. Šortu garums un drēbju platums aug ātrāk nekā dažs labs spelētājs savos gados.
Iemesli šai drēbju izmēra augšanai varētu būt visadažādākie sākot no Hip Hop kultūras ietekmes, beidzot ar kādu gangster filmas video.
Strītbols nav NBA, kur spēlētajiem ir noteikts dresscode ,kādā jātrodas uz rezervistu soliņa, šeit ir brīvs domas lidojums un fantāzija, katrs ģērbjas tā kā viņš vēlas. Protams aplami būtu teikt, ka ja tu gribi spelēt strītbolu un darīt to labi, tev noteikti būtu jaklausās reps un jāģerbjas platās drēbes. Protams nē, ir daudzi piemēri, kas apstiprina pretējo, bet šajā gadījumā gribēju uzsvērt to kā ģērbjas vairākums. Ja runa iet par Latviju tad arī šeit ir redzama ši tendence vismaz jaunās paudzes izpildijumā. Vecāki, nobriedušāki vīri tomēr vairāk pieturas pie sava laika stila un neatļaujas platu drēbju eksplutāciju uz sava ķermeņa.
Arī es pats strītbolu spēlēju šortos, kas ir pāri par ceļgalu un kreklā, kura piedurknes ir vismaz līdz elkoņiem. Es to nedaru, lai zīmētos, kā daudzi varbūt varētu uzskatīt, bet gan tapēc , ka tieši šādās drēbēs es jūtos ērti un brīvi, un spēju atslābināties visvairāk. Es taču nepārmetu ka tu spēlē strītbolu šortos, kas ir līdzvērtīgi futbolistu šortu garumam, katrs spēlē tā kā vēlas.
Protams ir vēl daudzi aksesuāri kā lakati, apsēji ap galvu, botas , garās zēķes , utt. Un katrs savu stilu veido pats, kombinējot visus elementus kopā. Iespējas ir ļoti daudz un katram ir iespējas atšķirties. Es tikai gribēju pateikt , ka nav svarīgi, ko par tevi saka vai domā citi , ir jāspelē tā kā tu jūties vislabāk un nevajaga domāt, ko par tevi domā citi, bet vienkārši spēklēt…
Kas ir strītbols?
Jūlijs 13, 2008
Strītbols radās 1947 gadā Ņujorkā, kad Holkombs Rukers (Holcombe Rucker) sāk veidot turnīrus bērniem. Viņa vārdā ir nosaukts arī leģendārais Rucker parka laukums, kur tiekas labākie no labākajiem strītbola spēlētājiem. Drīz vien šis laukums kļuva par vietu, kur pierādīt sevi un savas basketbolista spējas. Šajā laukumā, ka viesi bieži vien parādās ari NBA spēlētāji tādi kā Kobe Braeints, Barons Deiviss, Alens Aiversons un citi.
Strītbols no basketbola pēc noteikumiem praktiski neatšķiras, atšķirība ir tāda, ka strītbolā lielāka loma tiek pievērsta spēlei viens pret vienu (one on one). Strītbolu spēlēt var sākot no viens pret vienu beidzot ar pieciem spēlētājiem katrā komandā, tomēr pati populārākā ielu versija ir trīs pret trīs uz vienu grozu. Tāpat strītbolā bieži vien pirms metieniem tiek izpildīta nevis tikai viena vai pāris , bet vesela virkne ar vairākām māņkustībām.
Strītbols sevī ietver arī dažādas specifiskas kustības, iespaidīgu bumbas pārvaldīšanas tehniku, bumbas triecienus grozā no augšas.
Ļoti populāras strītbolā ir kustības, kuras vairāk varētu uzskatīt par trikiem Šo kustību būtība ir apspēlēt pretinieku, bet nevis izdarīt to vienkārši, bet radot viņā apjukumu, kā, piemēram, bumbas izdriblēšana starp aizsarga kājām, bumbas aizlikšana aiz pretinieka galvas , un vēl ļoti daudzas, kuras parāda uzbrucēja prasmju pārākumu pār aizsargu. Šīs kustības bieži vien ir uz robežas ar noteikumiem, vai pat pārkāpj tos, tomēr strītbolā, bieži vien šos it kā tehniskos pārkāpumus nefiksē, ļaujot baudīt spēli.
Strītbolā bieži vien tiesneša pienākumi ir jāuzņemas pašiem spēlētājiem. Tad parasti strādā likums, ka uzbrucējs pats saka ja pret viņu ir pārkāpti noteikumi (call your own foul). Uzbrucējs pasaka „sods” un spēle tiek pārtraukta. Aizsarga pienākums ir piekrist uzbrucēja viedoklim un atdot bumbu komandai pret kuru pārkāpti noteikumi. Katrā laukumā noteikumi bieži vien ir atšķirīgi, un noteikumu etiķete, kad sods tiek uzskatīs par sodu pie kura bumba tiešām ir jāatdod arī mainās. Protams, tas ir atkarīgs no spēlētāju spējām, pretinieku nopietnības utt. Jo nopietnāka spēle, jo vairāk iespējams strīdu, tomēr uzbrucējam vienmēr taisnība.
Ļoti populāra visā pasaulē ir tā saucamā pick up game, kad spēlētāji dodas uz laukumu un veido komandas, kas mainās noteiktā secībā, uzvarētāji paliek un viņiem pretī stājas jauna komanda, kas cenšas viņus pārspēt. Spēli var spēlēt lidz 7, 11, 15, 21, punktam. Tas vairāk atkarīgs no komandu skaita kas piedalās. Tāpat parasti spēlē pēc likuma kad jāuzvar ir ar divu punktu pārsvaru (win by two) līdzīgi kā tenisā.
Unikāla lieta, kas ir strītbolā ir „MC” kas atrodas uz laukuma un bieži vien ir ļoti tuvu spēlētājiem, tomēr rada iespaidu, ka neatrodas uz laukuma. Viņa uzdevums komentēt spēli un padarīt to spraigāk, uzkurināt gan spēlētājus, gan publiku, tomēr kopumā tas vairāk ir domāts faniem, lai spēles laikā rastos sajūta, ka viņi ir tuvāk visiem notikumiem laukumā.
Strītbola leģendārākie spēlētāji :
Earl “The Goat” Manigault
Rafer Alston aka Skip 2 My Lou
Bobbito García
Phillip Champion aka Hot Sauce/Sizzle
un vēl citi…
